Atšķirībā no dažiem parastiem termoplastiem, PVC sveķiem nav atšķirīga, viena kušanas temperatūra. Termins "PVC kušanas punkts" parasti attiecas uz temperatūras diapazonu, kurā materiāls sāk mīkstināt, kust un plūst karsējot. Parasti PVC sveķu kušanas temperatūra ir no 160 grādiem līdz 210 grādiem, lai gan konkrētais diapazons ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā molekulmasa, polimerizācijas pakāpe, daļiņu morfoloģija un ražošanas procesi. PVC nepāriet pēkšņi no cietas uz šķidru fiksētā temperatūrā; tā vietā, temperatūrai paaugstinoties, tas pakāpeniski mīkstina un kūst. Līdz ar to praktiskai apstrādei nepieciešams visaptverošs novērtējums, kas līdzsvaro materiāla termisko stabilitāti ar apstrādes temperatūru.
Termiskā stabilitāte ir kritisks faktors, kas ietekmē PVC sveķu kausējuma apstrādi. Hlora atomu klātbūtne PVC molekulārajā struktūrā padara materiālu pakļautu dehidrohlorēšanai paaugstinātā temperatūrā, izraisot krāsas maiņu un materiāla īpašību pasliktināšanos. Pārmērīga karsēšanas temperatūra vai ilgstoša karstuma iedarbība var izraisīt ievērojamu termisko sadalīšanos; tāpēc apstrādes temperatūru nevar noteikt, pamatojoties tikai uz nominālo "kušanas temperatūru". Rūpnieciskajā ražošanā parasti izmanto tādas piedevas kā siltuma stabilizatori, plastifikatori un smērvielas, lai uzlabotu apstrādes veiktspēju, ļaujot sveķiem sasniegt vēlamo plūsmas stāvokli, vienlaikus samazinot termisko sadalīšanos. Tā kā piemērotās apstrādes temperatūras atšķiras atkarībā no sveķu veida un sastāva, tādi parametri kā temperatūra un uzturēšanās laiks ir jāpielāgo atbilstoši konkrētajam sastāvam tādos procesos kā ekstrūzija, iesmidzināšana un kalandrēšana.
PVC sveķu kušanas īpašības tieši ietekmē produkta kvalitāti. Nepietiekama apstrādes temperatūra novērš adekvātu plastificēšanu, kā rezultātā rodas slikta kausējuma plūsma un iespējamas problēmas galaproduktā, piemēram, nelīdzenas virsmas, nekonsekventa plastifikācija vai nestabilas mehāniskās īpašības. Un otrādi, pārmērīgi augsta temperatūra paātrina termisko sadalīšanos, izraisot krāsas maiņu, burbuļu veidošanos un mehānisko īpašību pasliktināšanos. Tādējādi PVC apstrādes prioritāte ir uzturēt atbilstošu plastifikācijas temperatūras diapazonu, nevis vienkārši censties panākt augstu kušanas temperatūru. Faktiskajā ražošanā pielāgojumi jāveic, pamatojoties uz sveķu pakāpi, sastāvu, aprīkojuma konstrukciju un apstrādes ātrumu, lai nodrošinātu efektīvu plastificēšanu, vienlaikus samazinot termisko degradāciju.
